trešdiena, 2012. gada 22. februāris

otrais

Esmu Zviedrijā.

Vieno no valstīm, kurā ir augsts dzīves līmenis. Tas noteikti manā dzīvē ir kas jauns. 
Esmu Janšopingā, mazā pilsētā, kurā nevaru pat atrast nevienu noskrandušu māju.
Zviedri dzīvo elegantas un vienkāršās mājās - pie logiem nav aizskaru, bet uz palodzēm stāv balti un metāliskas krāsas svečturi, pie griestiem avantgarda lampas un pie sienām krāsainas gleznas. Bet sienas, tās gan, gaišas un grīda no koka.
Mana pilsēta ir studentu ieņemta. Universitāte pulcē vairākus simtus ārzemju studentu, kas katru semestri piepilda mazās pilsētas ielas, lai gan vakarā jau tās ir un liekas galīgi tukšas. Īpaši, ja esi pirms tam dzīvojis Stambulā. 
Vasarā pilsēta esot izmirusi.Tikai vietējie iedzīvotāji. Kāds tūkstotis simts.

stop me if you think you've heard this one before

Universitāte ir dalīta dažādās skolās - manējā ir HLK - Komunikācijas un pedagoģijas skola. Kursā, kurā mācos, ir daudz jauniešu no Austrālijas, Beļģijas, Nīderlandes, Vācijas, Sinapūras. Pa kādam no Austrumeiropas, Amerikas, Anglijas, Turcijas, Horvātijas. Un tā tālāk.
Kopmītnēs tikai apmaiņas studenti. Bet tās jau tikai vienas no vairākām kopmītnēm. Šeit vēl vairāk etnisko identitāšu - bonusā Ķīna, Japāna, Latīņamerika, Spānija, Francija, Krievija, Čehija, Ukraina un vēl tālāk.
Ikdienā es uzzinu  faktus par dažādām pasaules valstīm un tik ļoti gribas ceļot. Jaunas sajūtas sagrābj savā varā, liek elpai aizrauties. Pasaulē ir tik daudz neparastā un neapjaušamā. Man nav ne jausmas, kā es reaģētu neierastā vidē.
Es dzīvoju Vilhersmo - jaukās un lielās kopmītnēs pie ezera, no kurām var doties pastaigā gar ezeru uz centru, bet autobusa brauciens ir tikai piecas minūtes. Kādreiz šajā ēkā bija psihiskā slimnīca. Tad nu viņi te vēlāk nolēmuši iekārtot studentu kopmītnes. Ballītes te ir bieži, trakas ballītes arī.

some girls are bigger than others

Veikali pilni neredzētas un jaunas pārtikas. Tu vari šausmināties par to, cik viss ir dārgi, bet ir grūti apstrīdēt kvalitāti un izvēli.
Piemaksā par to, ka ēd ekoloģiski tīru pārtiku (kuras cena Zviedrijā neatšķiras no pārējās un izvēle ir liela), dzer 100% sulu un pat burgeri vietējās kafejnīcās ir augstas kvalitātes.
Veikali pilni jau sen zināmām, bet Latvijā nesasniedzamām lietām. Esmu iemīlējusi cheap monday džinsus, bekonu brokastīs. Zviedrijas mode ir lieliska. Ēdu billys pan pizza kā Līsbeta.
Šodien es nolēmu pirkt dīvainu pārtiku un nopirku rīsu dzērienu.
Šobrīd debesis ir pelēkas, bet drīz jau būs pavasara zilas. Ir +5, bet sajūta kā vasarā, jau sāc dzirdēt lapu čaboņu un putni čivina skaļāk. 
Tā vien gribas, lai viss atplaukst, lai ezera ūdens būtu tumši zils. Varētu uzvilkt kedas,  sabužināt matus un krāsot ķiršsarkanas lūpas. Sēdēt pie ezera. Zīmēt, runāt ar kādu, mācīties, klausīties un sapņot.
Vakar ezera viļņi smilšainā pludmalē atgādināja par Jūrmalu.

 you just haven't earned it yet, baby
Viens zviedrs pirmdien teica, ka viņi patiesībā ir viena no depresīvākajām nācijām pasaulē. Starpkultūru komunikācijas pasniedzējs nočukstēja, ka bija laimīgāks cilvēks austrumu zemēs.
Poļu meitene atzinās, ka jo vairāk te dzīvo, jo vairāk gribas atpakaļ.
Šobrīd ārā līst.
Bet man ir šokolādes mafini. Vairāk gan nav, jo ar tiem uzcienāju meitenes no Ķīnas. Huh.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru