ceturtdiena, 2012. gada 12. aprīlis

plūmes

 ir skābas.
Gribētos apgulties vates mākonī. Skrāpēt debesis ar zvaigznēm.
Atsāku zīmēt, bet netīšām savam psihodēliskajam muižas skribelējumam uzmetu tunci.

Katru vakaru skan gluži kā dzīvā mūzika tālumā.
Gaisā jūtama ugunskura smarža, zāle jau silta un mīksta, gandrīz zaļa. Tikai rudens lapas dīvaini traucē idilli.
Maija sākumu pavadīšu starp Norvēģijas fjordiem. Tik jauki, bet rītvakaru uzticēšu Džekam Danielam.
Šodien pirmoreiz biju radio kursā un uz jautājumu, kas man padodas vislabāk teicu: "Nekas".
Joprojām tomēr meklēju to lietu, kas man padotos vislabāk.
Bet nevaru taču atrast. 
 

otrdiena, 2012. gada 10. aprīlis

pavadīt visu nakti skolā.
tikai dēļ biļetēm.
jebkurā gadījumā aprīlis nāk ar stulbiem jautājumiem par bezdarbību.

es atradu ideālus varoņus.
bet raudāt gribas, lasīt vai sapņot jau ir savādāk, kā piedzīvot realitātē.
realitāte vai nu neeksistē vai ir vienmuļa sajūta.

ir daudz jautājumu, tikai viena atbilde. katru reizi.
kāds vienmēr grib izmainīt valsts pārvaldi.

svētdiena, 2012. gada 8. aprīlis

Dalies ar šokolādi.
Dzīvojām lielā koka mājā ar daudzām istabām, dažādos labirintos. Mūsējā bija auksta, bet omulīga. Citreiz gan bija sajūta, ka logs atrauts vaļā, ļaujot ziemas dzestrumam iekarot istabu. Viens radiātors sildīja, otrs nē.
Pašā sākumā es uztraucos, ka nepaņēmu līdzi vīnu.
Ar laivām braukt ir jautri, skatīties uz apsnigušām un kuplām eglēm, kamēr tu mēģini apgriezt laivu otrādi, vai vismaz neiestrēgt starp kokiem, noteikti kaut kas nebijis.
Arī izjāde jauka. Manu zirgu sauca Vindors, viņs stāvēja piesiets nomaļāk no pārējiem, tumši brūns, blondām krēpēm. Kad Vindors sāka kost citiem zirgiem es sapratu, kāpēc viņš neballējās ar pārējiem.

Veļas mazgājamais līdzeklis beidzies.

Es labprāt gribētu kopmītnes tādā vecā mājā. Vien iztiktu bez ērmīgām gleznām.

Kurā brīdi cilvēks jāsauc par draugu? Kad jūs kopā esat bijuši uz desmitiem pasākumu, vai varbūt viņš zina visus tavus noslēpumus?

"Protams, ka esmu talantīgs", viņš atbildēja.


piektdiena, 2012. gada 6. aprīlis

Laiks iet pārāk ātri. Ir jauki, ja gaidi kādu, bet tomēr dienas pazūd.
Vai vismaz kaut kas jēdzīgs tiek darīts?
Dienas ir saulainas un aukstas, pelēcīgas un vēl aukstākas.
Vakar biju aļņu safari - Tevi iesēdina traktora piekabē un ieved pie lielajiem dzīvniekiem, kas labprāt grib panašķoties ar āboliem. Ļoti jauki.


Marts bija pasākumu, skolas un citādu prieku pārbagāts. Tas ir iedragājis aprīļa pirmo nedēļu, sajūtas kā paģirās.
Gribas ietīties mīkstā mākonī, jo šeit var redzēt zvaigznājus un satelītus.
Pavasaris vēl nav atnācis, bet gan jau drīz. Tas nekas, ka šobrīd aiz loga snieg, bet rīt paredzēta laivošana un izjāde ar zirgiem.

Gribas melnu, tad krāsainu, tad pelēku, tad rudu. Un joprojām nav ne jausmas, ko tieši tad īsti gribas.
Steidzami nepieciešama iedvesma, idejas, plāns un mērķis iekarot pasauli.
vai vismaz kādu ledeni.