plūmes

 ir skābas.
Gribētos apgulties vates mākonī. Skrāpēt debesis ar zvaigznēm.
Atsāku zīmēt, bet netīšām savam psihodēliskajam muižas skribelējumam uzmetu tunci.

Katru vakaru skan gluži kā dzīvā mūzika tālumā.
Gaisā jūtama ugunskura smarža, zāle jau silta un mīksta, gandrīz zaļa. Tikai rudens lapas dīvaini traucē idilli.
Maija sākumu pavadīšu starp Norvēģijas fjordiem. Tik jauki, bet rītvakaru uzticēšu Džekam Danielam.
Šodien pirmoreiz biju radio kursā un uz jautājumu, kas man padodas vislabāk teicu: "Nekas".
Joprojām tomēr meklēju to lietu, kas man padotos vislabāk.
Bet nevaru taču atrast.