svētdiena, 2012. gada 8. aprīlis

Dalies ar šokolādi.
Dzīvojām lielā koka mājā ar daudzām istabām, dažādos labirintos. Mūsējā bija auksta, bet omulīga. Citreiz gan bija sajūta, ka logs atrauts vaļā, ļaujot ziemas dzestrumam iekarot istabu. Viens radiātors sildīja, otrs nē.
Pašā sākumā es uztraucos, ka nepaņēmu līdzi vīnu.
Ar laivām braukt ir jautri, skatīties uz apsnigušām un kuplām eglēm, kamēr tu mēģini apgriezt laivu otrādi, vai vismaz neiestrēgt starp kokiem, noteikti kaut kas nebijis.
Arī izjāde jauka. Manu zirgu sauca Vindors, viņs stāvēja piesiets nomaļāk no pārējiem, tumši brūns, blondām krēpēm. Kad Vindors sāka kost citiem zirgiem es sapratu, kāpēc viņš neballējās ar pārējiem.

Veļas mazgājamais līdzeklis beidzies.

Es labprāt gribētu kopmītnes tādā vecā mājā. Vien iztiktu bez ērmīgām gleznām.

Kurā brīdi cilvēks jāsauc par draugu? Kad jūs kopā esat bijuši uz desmitiem pasākumu, vai varbūt viņš zina visus tavus noslēpumus?

"Protams, ka esmu talantīgs", viņš atbildēja.


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru