ir skumji un es sevi ienīstu ļoti-ļoti.
you just haven't earned it yet, baby
otrdiena, 2012. gada 19. jūnijs
ceturtdiena, 2012. gada 12. aprīlis
plūmes
ir skābas.
Gribētos apgulties vates mākonī. Skrāpēt debesis ar zvaigznēm.
Atsāku zīmēt, bet netīšām savam psihodēliskajam muižas skribelējumam uzmetu tunci.
Katru vakaru skan gluži kā dzīvā mūzika tālumā.
Gaisā jūtama ugunskura smarža, zāle jau silta un mīksta, gandrīz zaļa. Tikai rudens lapas dīvaini traucē idilli.
Maija sākumu pavadīšu starp Norvēģijas fjordiem. Tik jauki, bet rītvakaru uzticēšu Džekam Danielam.
Šodien pirmoreiz biju radio kursā un uz jautājumu, kas man padodas vislabāk teicu: "Nekas".
Joprojām tomēr meklēju to lietu, kas man padotos vislabāk.
Bet nevaru taču atrast.
Gribētos apgulties vates mākonī. Skrāpēt debesis ar zvaigznēm.
Atsāku zīmēt, bet netīšām savam psihodēliskajam muižas skribelējumam uzmetu tunci.
Katru vakaru skan gluži kā dzīvā mūzika tālumā.
Gaisā jūtama ugunskura smarža, zāle jau silta un mīksta, gandrīz zaļa. Tikai rudens lapas dīvaini traucē idilli.
Maija sākumu pavadīšu starp Norvēģijas fjordiem. Tik jauki, bet rītvakaru uzticēšu Džekam Danielam.
Šodien pirmoreiz biju radio kursā un uz jautājumu, kas man padodas vislabāk teicu: "Nekas".
Joprojām tomēr meklēju to lietu, kas man padotos vislabāk.
Bet nevaru taču atrast.
otrdiena, 2012. gada 10. aprīlis
pavadīt visu nakti skolā.
tikai dēļ biļetēm.
jebkurā gadījumā aprīlis nāk ar stulbiem jautājumiem par bezdarbību.
es atradu ideālus varoņus.
bet raudāt gribas, lasīt vai sapņot jau ir savādāk, kā piedzīvot realitātē.
realitāte vai nu neeksistē vai ir vienmuļa sajūta.
ir daudz jautājumu, tikai viena atbilde. katru reizi.
kāds vienmēr grib izmainīt valsts pārvaldi.
tikai dēļ biļetēm.
jebkurā gadījumā aprīlis nāk ar stulbiem jautājumiem par bezdarbību.
es atradu ideālus varoņus.
bet raudāt gribas, lasīt vai sapņot jau ir savādāk, kā piedzīvot realitātē.
realitāte vai nu neeksistē vai ir vienmuļa sajūta.
ir daudz jautājumu, tikai viena atbilde. katru reizi.
kāds vienmēr grib izmainīt valsts pārvaldi.
svētdiena, 2012. gada 8. aprīlis
Dalies ar šokolādi.
Dzīvojām lielā koka mājā ar daudzām istabām, dažādos labirintos. Mūsējā bija auksta, bet omulīga. Citreiz gan bija sajūta, ka logs atrauts vaļā, ļaujot ziemas dzestrumam iekarot istabu. Viens radiātors sildīja, otrs nē.
Pašā sākumā es uztraucos, ka nepaņēmu līdzi vīnu.
Ar laivām braukt ir jautri, skatīties uz apsnigušām un kuplām eglēm, kamēr tu mēģini apgriezt laivu otrādi, vai vismaz neiestrēgt starp kokiem, noteikti kaut kas nebijis.
Arī izjāde jauka. Manu zirgu sauca Vindors, viņs stāvēja piesiets nomaļāk no pārējiem, tumši brūns, blondām krēpēm. Kad Vindors sāka kost citiem zirgiem es sapratu, kāpēc viņš neballējās ar pārējiem.
Veļas mazgājamais līdzeklis beidzies.
Es labprāt gribētu kopmītnes tādā vecā mājā. Vien iztiktu bez ērmīgām gleznām.
Kurā brīdi cilvēks jāsauc par draugu? Kad jūs kopā esat bijuši uz desmitiem pasākumu, vai varbūt viņš zina visus tavus noslēpumus?
"Protams, ka esmu talantīgs", viņš atbildēja.
Dzīvojām lielā koka mājā ar daudzām istabām, dažādos labirintos. Mūsējā bija auksta, bet omulīga. Citreiz gan bija sajūta, ka logs atrauts vaļā, ļaujot ziemas dzestrumam iekarot istabu. Viens radiātors sildīja, otrs nē.
Pašā sākumā es uztraucos, ka nepaņēmu līdzi vīnu.
Ar laivām braukt ir jautri, skatīties uz apsnigušām un kuplām eglēm, kamēr tu mēģini apgriezt laivu otrādi, vai vismaz neiestrēgt starp kokiem, noteikti kaut kas nebijis.
Arī izjāde jauka. Manu zirgu sauca Vindors, viņs stāvēja piesiets nomaļāk no pārējiem, tumši brūns, blondām krēpēm. Kad Vindors sāka kost citiem zirgiem es sapratu, kāpēc viņš neballējās ar pārējiem.
Veļas mazgājamais līdzeklis beidzies.
Es labprāt gribētu kopmītnes tādā vecā mājā. Vien iztiktu bez ērmīgām gleznām.
Kurā brīdi cilvēks jāsauc par draugu? Kad jūs kopā esat bijuši uz desmitiem pasākumu, vai varbūt viņš zina visus tavus noslēpumus?
"Protams, ka esmu talantīgs", viņš atbildēja.
piektdiena, 2012. gada 6. aprīlis
Laiks iet pārāk ātri. Ir jauki, ja gaidi kādu, bet tomēr dienas pazūd.
Vai vismaz kaut kas jēdzīgs tiek darīts?
Dienas ir saulainas un aukstas, pelēcīgas un vēl aukstākas.
Vakar biju aļņu safari - Tevi iesēdina traktora piekabē un ieved pie lielajiem dzīvniekiem, kas labprāt grib panašķoties ar āboliem. Ļoti jauki.
Marts bija pasākumu, skolas un citādu prieku pārbagāts. Tas ir iedragājis aprīļa pirmo nedēļu, sajūtas kā paģirās.
Gribas ietīties mīkstā mākonī, jo šeit var redzēt zvaigznājus un satelītus.
Pavasaris vēl nav atnācis, bet gan jau drīz. Tas nekas, ka šobrīd aiz loga snieg, bet rīt paredzēta laivošana un izjāde ar zirgiem.
Gribas melnu, tad krāsainu, tad pelēku, tad rudu. Un joprojām nav ne jausmas, ko tieši tad īsti gribas.
Steidzami nepieciešama iedvesma, idejas, plāns un mērķis iekarot pasauli.
vai vismaz kādu ledeni.
Vai vismaz kaut kas jēdzīgs tiek darīts?
Dienas ir saulainas un aukstas, pelēcīgas un vēl aukstākas.
Vakar biju aļņu safari - Tevi iesēdina traktora piekabē un ieved pie lielajiem dzīvniekiem, kas labprāt grib panašķoties ar āboliem. Ļoti jauki.
Marts bija pasākumu, skolas un citādu prieku pārbagāts. Tas ir iedragājis aprīļa pirmo nedēļu, sajūtas kā paģirās.
Gribas ietīties mīkstā mākonī, jo šeit var redzēt zvaigznājus un satelītus.
Pavasaris vēl nav atnācis, bet gan jau drīz. Tas nekas, ka šobrīd aiz loga snieg, bet rīt paredzēta laivošana un izjāde ar zirgiem.
Gribas melnu, tad krāsainu, tad pelēku, tad rudu. Un joprojām nav ne jausmas, ko tieši tad īsti gribas.
Steidzami nepieciešama iedvesma, idejas, plāns un mērķis iekarot pasauli.
vai vismaz kādu ledeni.
svētdiena, 2012. gada 11. marts
trešais
Jo vairāk laika es te pavadu, jo patriotiskāka kļūstu.
Dīvaini, jo vajadzētu taču būt tieši otrādi.
Во мне два человека: один живет в полном смысле этого слова, другой мыслит и судит его; первый, быть может, через час простится с вами и миром навеки, а второй... второй?[Mūsu laika varonis. M. Ļermontovs].
Divi cilvēki arī manī dzīvo, personas, raksturi. Nevaru nekādi tos apvienot kaut nelielā harmonijā. Viens ir jūra, kas sitās pret klinti. Un tā pati klints ir otrais.
Katram ir savi mērķi, vērtības un bailes. Viens grib iekļauties sabiedrībā, cits to pilnībā ignorēt. Būtu labi savs dienas pavadīt cilvēku kompānijās, bet tajā pašā laikā vientuļa dabas novērtēšana sniedz daudz vairāk enerģijas, kā dažas labas sarunas.
Grib jau mēģināt, bet citādi ir nogurums no mūžīgās cīņas un tad viss ir pilnībā vienalga. Tāda sajūta, ka citi to jūt.
Cilvēkiem patīk jautāt - "kapēc tu izskaties tik skumji?", "ak, tu tur sēdi ar tik garlaikotu seju", "kapēc tu nerunā, tev kaut kas nepatīk?".
Un tad tev liekas, ka esi jau pagalam tuvu sapnim, bet citreiz saproti, ka tas vienalga ir neaizsniedzami tālu, kaut kur aiz saules. Jo, kad tev apžilbina acis, sāc domāt - vai tev maz tāds sapnis ir.
Laikam būs jāatsāk zīmēt.
Dīvaini, jo vajadzētu taču būt tieši otrādi.
Во мне два человека: один живет в полном смысле этого слова, другой мыслит и судит его; первый, быть может, через час простится с вами и миром навеки, а второй... второй?[Mūsu laika varonis. M. Ļermontovs].
Divi cilvēki arī manī dzīvo, personas, raksturi. Nevaru nekādi tos apvienot kaut nelielā harmonijā. Viens ir jūra, kas sitās pret klinti. Un tā pati klints ir otrais.
Katram ir savi mērķi, vērtības un bailes. Viens grib iekļauties sabiedrībā, cits to pilnībā ignorēt. Būtu labi savs dienas pavadīt cilvēku kompānijās, bet tajā pašā laikā vientuļa dabas novērtēšana sniedz daudz vairāk enerģijas, kā dažas labas sarunas.
Grib jau mēģināt, bet citādi ir nogurums no mūžīgās cīņas un tad viss ir pilnībā vienalga. Tāda sajūta, ka citi to jūt.
Cilvēkiem patīk jautāt - "kapēc tu izskaties tik skumji?", "ak, tu tur sēdi ar tik garlaikotu seju", "kapēc tu nerunā, tev kaut kas nepatīk?".
Un tad tev liekas, ka esi jau pagalam tuvu sapnim, bet citreiz saproti, ka tas vienalga ir neaizsniedzami tālu, kaut kur aiz saules. Jo, kad tev apžilbina acis, sāc domāt - vai tev maz tāds sapnis ir.
Laikam būs jāatsāk zīmēt.
trešdiena, 2012. gada 22. februāris
otrais
Esmu Zviedrijā.
Vieno no valstīm, kurā ir augsts dzīves līmenis. Tas noteikti manā dzīvē ir kas jauns.
Esmu Janšopingā, mazā pilsētā, kurā nevaru pat atrast nevienu noskrandušu māju.
Zviedri dzīvo elegantas un vienkāršās mājās - pie logiem nav aizskaru, bet uz palodzēm stāv balti un metāliskas krāsas svečturi, pie griestiem avantgarda lampas un pie sienām krāsainas gleznas. Bet sienas, tās gan, gaišas un grīda no koka.
Mana pilsēta ir studentu ieņemta. Universitāte pulcē vairākus simtus ārzemju studentu, kas katru semestri piepilda mazās pilsētas ielas, lai gan vakarā jau tās ir un liekas galīgi tukšas. Īpaši, ja esi pirms tam dzīvojis Stambulā.
Vasarā pilsēta esot izmirusi.Tikai vietējie iedzīvotāji. Kāds tūkstotis simts.
stop me if you think you've heard this one before
Universitāte ir dalīta dažādās skolās - manējā ir HLK - Komunikācijas un pedagoģijas skola. Kursā, kurā mācos, ir daudz jauniešu no Austrālijas, Beļģijas, Nīderlandes, Vācijas, Sinapūras. Pa kādam no Austrumeiropas, Amerikas, Anglijas, Turcijas, Horvātijas. Un tā tālāk.
Kopmītnēs tikai apmaiņas studenti. Bet tās jau tikai vienas no vairākām kopmītnēm. Šeit vēl vairāk etnisko identitāšu - bonusā Ķīna, Japāna, Latīņamerika, Spānija, Francija, Krievija, Čehija, Ukraina un vēl tālāk.
Ikdienā es uzzinu faktus par dažādām pasaules valstīm un tik ļoti gribas ceļot. Jaunas sajūtas sagrābj savā varā, liek elpai aizrauties. Pasaulē ir tik daudz neparastā un neapjaušamā. Man nav ne jausmas, kā es reaģētu neierastā vidē.
Es dzīvoju Vilhersmo - jaukās un lielās kopmītnēs pie ezera, no kurām var doties pastaigā gar ezeru uz centru, bet autobusa brauciens ir tikai piecas minūtes. Kādreiz šajā ēkā bija psihiskā slimnīca. Tad nu viņi te vēlāk nolēmuši iekārtot studentu kopmītnes. Ballītes te ir bieži, trakas ballītes arī.
some girls are bigger than others
Veikali pilni neredzētas un jaunas pārtikas. Tu vari šausmināties par to, cik viss ir dārgi, bet ir grūti apstrīdēt kvalitāti un izvēli.
Piemaksā par to, ka ēd ekoloģiski tīru pārtiku (kuras cena Zviedrijā neatšķiras no pārējās un izvēle ir liela), dzer 100% sulu un pat burgeri vietējās kafejnīcās ir augstas kvalitātes.
Piemaksā par to, ka ēd ekoloģiski tīru pārtiku (kuras cena Zviedrijā neatšķiras no pārējās un izvēle ir liela), dzer 100% sulu un pat burgeri vietējās kafejnīcās ir augstas kvalitātes.
Veikali pilni jau sen zināmām, bet Latvijā nesasniedzamām lietām. Esmu iemīlējusi cheap monday džinsus, bekonu brokastīs. Zviedrijas mode ir lieliska. Ēdu billys pan pizza kā Līsbeta.
Šodien es nolēmu pirkt dīvainu pārtiku un nopirku rīsu dzērienu.
Šobrīd debesis ir pelēkas, bet drīz jau būs pavasara zilas. Ir +5, bet sajūta kā vasarā, jau sāc dzirdēt lapu čaboņu un putni čivina skaļāk.
Tā vien gribas, lai viss atplaukst, lai ezera ūdens būtu tumši zils. Varētu uzvilkt kedas, sabužināt matus un krāsot ķiršsarkanas lūpas. Sēdēt pie ezera. Zīmēt, runāt ar kādu, mācīties, klausīties un sapņot.
Vakar ezera viļņi smilšainā pludmalē atgādināja par Jūrmalu.
you just haven't earned it yet, baby
you just haven't earned it yet, baby
Viens zviedrs pirmdien teica, ka viņi patiesībā ir viena no depresīvākajām nācijām pasaulē. Starpkultūru komunikācijas pasniedzējs nočukstēja, ka bija laimīgāks cilvēks austrumu zemēs.
Poļu meitene atzinās, ka jo vairāk te dzīvo, jo vairāk gribas atpakaļ.
Šobrīd ārā līst.
Bet man ir šokolādes mafini. Vairāk gan nav, jo ar tiem uzcienāju meitenes no Ķīnas. Huh.
Abonēt:
Komentāri (Atom)